Iespējams, pasaulē nav tāda cilvēka, kurš nezinātu, ka fiziskas aktivitātes nāk par labu viņa ķermenim, bet vai tu zināji, ka dažādi treniņi pozitīvi ietekmē arī tavu psihisko labsajūtu? Tieši tāpēc mēs vēlamies tev ļoti kodolīgi pastāstīt par to, kā treniņu laikā tiek trenēti ne tikai fiziskie, bet arī garīgie muskuļi.
Kas ir garīgā veselība?
Vārdu salikums “garīgā veselība” sevī iekļauj emocionālo, psiholoģisko un sociālo labsajūtu, kas ietekmē to, kā mēs domājam, jūtamies un rīkojamies. Garīgā veselība ir tāds psiholoģiskās labklājības stāvoklis, kurā cilvēks attīstās un var realizēt savas spējas, dod pozitīvu ieguldījumu savā un citu cilvēku dzīvēs, prot veidot savstarpējās attiecības, kā arī tiek galā ar ikdienišķām stresa situācijām. Tā mums nepieciešama visos dzīves posmos – sākot no bērna kājas, līdz pat sirmam vecumam, tāpēc par garīgo veselību jārūpējas vienlīdz uzmanīgi, cik par fizisko.
Dari kaut ko aktīvu!
Sakot, ka jādara kas aktīvs, mēs domājam būšanu ne tikai fiziski, bet arī garīgi un sociāli aktīvam. Varbūt tu pāris reizes nedēļā skrien, apmeklē trenažieru zāli, dodies garās pastaigās vai spēlē futbolu ar draugiem. Daudzi par to aizmirst vai pat neuzskata to par būtisku, bet fizisko aktivitāšu laikā ir svarīgi nodibināt veselīgas attiecības ar citiem cilvēkiem – piemēram, trenažieru zālē vai futbola treniņos. Kāpēc? Tūlīt tev pastāstīsim!
Kā trenēšanās ietekmē tavu garīgo veselību?
Var šķist, ka labas garīgās veselības uzturēšanai ir jādara ļoti daudz, bet patiesībā tu vari nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, jo:
- Ja treniņš notiek sporta zālē, tu vienlaicīgi vari būt fiziski un sociāli aktīvs. (Ne bez iemesla cilvēki uz treniņiem bieži ņem līdzi savus draugus.)
- Ja, piemēram, nodarbojies ar jogu, tu vienlaicīgi vari būt fiziski un garīgi aktīvs, jo tajā tiek trenēta ķermeņa lokanība un koncentrēšanās spējas, kā arī nereti šajā aktivitātē iekļauti arī garīgās meditācijas elementi.
- Kopjot savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem trenažieru zālē vai futbola komandā, izveidojas kopības un piederības sajūta, kura dzīvē nepieciešama pat skarbākajiem vīriem.
- Fizisku aktivitāšu laikā mūsu smadzenēs izdalās dopamīns un endorfīni, kas pozitīvi ietekmē labsajūtu, tāpēc laika gaitā mēs ne tikai jutīsimies labāk, bet arī izjutīsim fizisku nepieciešamību pēc regulāriem treniņiem.
Ieguvumi, ko treniņi sniedz garīgajai veselībai (un ne tikai)
Vai zināji, ka regulāri treniņi var novērst vieglu trauksmi? Pētījumos pierādīts, ka pirmās 15-20 minūtes pēc treniņa visefektīvāk iedarbojas uz trauksmes mazināšanu, bet šis efekts saglabājas līdz pat 4 stundām pēc treniņa. Regulāri treniņi palīdz arī cīņā ar depresiju un stresu. Tā tas ir tāpēc, ka treniņu laikā mūsu smadzenēs notiek dažādas ķīmiskās reakcijas, turklāt fiziski aktīvs dzīvesveids uzlabo arī mūsu pašvērtējumu, atmiņu un spēju mācīties. Trenējoties regulāri, tiek palielināts smadzeņu šūnu savienojumu skaits, kas ļauj smadzenes ilgāk saglabāt jaunas. Turklāt tavs ķermenis tev sniegs vēl citas “piemaksas” par regulāru kustēšanos: samazinātu nogurumu pēc darba, palielinātu seksuālo enerģiju, nostiprinātu imūnsistēmu, labāku miegu, labāku garastāvokli un, protams, arī laimes sajūtu. Tāpat regulāri treniņi palīdz ievērojami samazināt risku saslimt ar Pārkinsona un Alcheimera slimībām. Regulāru fizisko aktivitāšu laikā sirds tiek nostiprināta tā, ka cilvēkam miera stāvoklī samazinās sirdsdarbības ātrums (nepieciešams mazāks sirdspukstu skaits, lai pumpētu to pašu asiņu daudzumu), kas nozīmē to, ka ilgtermiņā tava sirds tiks saudzēta.
Kas notiek, kad tu trenējies?
Sportošanas laikā tavās smadzenēs un pārējā ķermenī notiek procesi, kuru laikā veidojas un izdalās dažādas vielas un hormoni. Daži no tiem ir:
- Endorfīni, kas uzlabo noskaņojumu, sniedz laimes sajūtu un mazina jutību pret sāpēm.
- Dopamīns, kas cilvēka smadzenēs darbojas kā neiromediators un, kad mēs veicam fiziskus vingrinājumus, tas mudina mūs to darīt atkal. Šī viela ķermenī rada pozitīvas emocijas un ietekmē smadzeņu atalgojuma sistēmas darbību. Dopamīna receptoru koncentrācijas paaugstināšanos var novērot jau pēc astoņām treniņu nedēļām – pie nosacījuma, ka treniņi tiek apmeklēti trīs reizes nedēļā un katrs no tiem ilgst vismaz stundu.
- Serotonīns, kas sniedz laimes sajūtu un labu noskaņojumu, palīdz regulēt miega ciklus un padara cilvēku mierīgu.
- Adrenalīns, kas stimulē simpātiskās nervu sistēmas darbību un padara tevi mazāk jutīgu pret sāpēm.
Ne velti latviešiem ir tāds teiciens: veselā miesā vesels gars!
Ja tu vai kāds tavs tuvinieks cieš no psihiskās veselības problēmām, nebaidies meklēt profesionālu palīdzību, jo tikai tad, kad parūpējamies par savu psiholoģisko labklājību, mēs daudz efektīvāk spējam rūpēties arī par savu fizisko labsajūtu.